Digitālais klaidonis

Mūsu istabu kojās okupējušas mušiņas drozofilas. Vairojas, izmantojot to, ka laikapstākļi tam ir labvēlīgi. Spriežot pēc visa, sērgas avots ir miskaste virtuvē, kura atrodas akurāt pretim mūsu durvīm.
Mušiņas ir mežonīgas un neiznīcināmas – ja atrod jebkādu pārtikas produktu aizsniedzamā attālumā, tās nikni metas tam virsū un rij to, atstājot tur savus pēcnācējus. Maize, cepumi, ja vien tie nav galīgi sausi, āboli un viss pārējais tiek pakļauts visnežēlīgākajam uzbrukumam. Atstājot ēdienu redzamā vietā, mēs riskējam pēc atgriešanās atklāt drosmīgo barības ķēdes karotāju spietus. Tikai, lūk, mušas mūsu ēdienkartē neietilpst, un neko patīkamu es tajās nesaskatu.
Pēdējais štrihs: apklāju maizi no augšas ar krūzi, lai to hermetizētu un nelaistu ļauno, ņirbošo sērgu iekšā. Bet viņas ar septīto maņu to jūt un riņķo melnā mākonī tieši virs krūzes. Vadims komentē: "Labāk neatstāj! Riskē ar to, ka pa nakti viņas to apgāzīs otrādi."
Priekškars.
UPD: Spriežot pēc visa, ļaunās sīcējas pašuzradās no kartupeļiem, kurus skapī nepiesardzīgi bija atstājis izvākušais iemītnieks. Kartupelīši karstā laika dēļ sāka pūt, kas noveda pie ļauno radījumu iebrukuma.